Eiropas Savienības aktualitātes

Zviedrijas prezidentūra ES Padomē no 2023. gada 1. janvāra

Zviedrijas prezidentūra ES Padomē no 2023. gada 1. janvāra
2023. gada pirmajā pusgadā ES Padomes prezidentvalsts būs Zviedrija. Zviedrijai šī ir trešā prezidentūra Padomē, un tā šim laikposmam ir noteikusi četras darba prioritātes:

• drošība – vienotība
• konkurētspēja
• zaļā pārkārtošanās & enerģētikas pārkārtošana
• demokrātiskās vērtības un tiesiskums – mūsu pamats

Lasīt tālāk…

2022. gada 1. janvārī Francija uzsāk prezidentūru Eiropas Savienības padomē.

Francijas prezidentūras prioritātes ir atspoguļotas tās vadmotīvā: “Atjaunotne, spēks, piederība”:

• atjaunotne – sniegt iespēju Eiropai atbalstīt zaļo un digitālo pārkārtošanos:
• spēks – aizsargāt un veicināt mūsu vērtības un intereses;
• piederība – veidot un attīstīt kopīgu Eiropas redzējumu, ņemot vērā mūsu kultūru, vērtības un kopīgo vēsturi. Lasīt tālāk…

Slovēnija uzsāk prezidentūru ES Padomē

Slovēnijas prezidentūras laiks ES Padomē 2021. gada 1. jūlijs – 31. decembris

Slovēnijas prezidentūras prioritātes ir izvirzītas saskaņā ar vadmotīvu:

“Kopā. Noturīga. Eiropa.” Lasīt tālāk…

Portugāle uzsāk prezidentūru Eiropas Savienības Padomē

2021. gada 1. janvārī prezidentūras pilnvaras Eiropas Savienības Padomē no Vācijas pārņēma Portugāle.
Šī būs jau ceturtā Portugāles prezidentūra. Pirmoreiz tā vadīja ES Padomes darbu 1992. gada pirmajā pusē ar devīzi “Ceļā uz Eiropas Savienību”. Galvenais šīs prezidentūras sasniegums bija Līguma par Eiropas Savienību parakstīšana. Lasīt tālāk…

Runa par stāvokli Eiropas Savienībā, kurā nosprauž kursu nākamajam gadam

Katru gadu septembrī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Eiropas Parlamentā uzstājas ar runu par stāvokli Savienībā, izvērtējot iepriekšējā gadā sasniegto un izklāstot prioritātes nākamajam gadam. Lasīt tālāk…

“Kopā par Eiropas atlabšanu” – Vācija pārņem ES prezidējošās valsts pienākumus

2020. gada 30. jūnijā noslēdzās pusgadu ilgā Horvātijas prezidentūra ES Padomē – tās plānus un paredzēto vērienīgo programmu būtiski ietekmēja Covid-19 pandēmija, cita starpā radot izaicinājumus darba organizēšanai arī dažādo darba grupu un komiteju ietvaros, un liedzot iespēju sanāksmes rīkot klātienē.

Vācija, sākot ar š.g. 1. jūliju līdz 31. decembrim, uz pusgadu ieņems ES prezidentvalsts statusu. Vācijai šī būs jau trīspadsmitā prezidentūra ES Padomē. Jaunās prezidentūras moto ir “Vienoti Eiropas atlabšanai” (Together for Europe’s recovery), kas norāda uz Vācijas prezidentūras galveno mērķi – kopīgiem spēkiem pārvarēt Covid-19 radīto krīzi Eiropā. Jāatgādina, ka Vācija ir to sešu valstu vidū (līdztekus Beļģijai, Francijai, Itālijai, Luksemburgai un Nīderlandei), kas ir ES dibinātājvalstis. Lasīt tālāk…

Eiropas Parlaments apstiprina Lielbritānijas izstāšanās nolīgumu

29. janvārī Eiropas Parlaments ar 683 balsīm par, 49 pret un 13 atturoties apstiprināja Lielbritānijas izstāšanās nolīgumu.

Debatēs Eiropas Parlaments izvērtēja izstāšanās procesa līdzšinējo norisi un ieskicēja turpmākos uzdevumus. Lasīt tālāk…

No 2019. gada 1. janvāra Rumānijas prezidentūra ES Padomē

Rumānijai šī ir pirmā prezidentūra kopš iestāšanās ES 2007. gadā, tās prioritātes nosaka vadmotīvs: “Kohēzija – kopēja Eiropas vērtība”, kas tiek saprasta kā vienotība, vienlīdzīga attieksme un konverģence.
Prezidentūras programmā uzmanība pievērsta četrām galvenajām prioritātēm: konverģences Eiropa, drošāka Eiropa, Eiropa kā spēcīgs globāls dalībnieks un kopīgu vērtību Eiropa. Lasīt tālāk…

2018. gada 1. jūlijā sākas Austrijas prezidentūra

Austrijas prezidentūras termiņš sākas 2018. gada 1. jūlijā. Pašreizējās trīs prezidentvalstis (Igaunija, Bulgārija un Austrija) turpinās īstenot savu 18 mēnešu programmu.
Austrijas “zaļā prezidentūra” veicinās ilgtspēju un pievērsīs pastiprinātu uzmanību šādiem plašākiem jautājumiem: Lasīt tālāk…

Bulgārijas prezidentūra ES Padomē

Pirmajā janvārī, desmit gadus pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, Bulgārija ir kļuvusi par prezidējošo valsti ES Padomē un pildīs šīs funkcijas no 2018. gada 1. janvāra līdz 30. Jūnijam.
Nākamo 6 mēnešu laikā prezidentvalsts galveno uzmanību pievērsīs četrām prioritātēm: Eiropas nākotne un jaunieši, Rietumbalkāni, drošība un stabilitāte, digitālā ekonomika. Lasīt tālāk…