Eiropas Savienības aktualitātes

Jelgavā apskatāma ceļojošā izstāde par Romas līgumu 60. gadadienu

Atzīmējot Romas līgumu parakstīšanas 60. gadadienu, šogad visā Latvijā būs skatāma ceļojošā izstāde „Arvien ciešāka savienība. Romas līgumu mantojums mūsdienu Eiropai”. Tajā aplūkojami dokumenti, fotogrāfijas un citas liecības par Eiropas Savienības (ES) izveidi un attīstību no pagājušā gadsimta 50. gadiem līdz mūsdienām.
Izstāde pieejama interesentiem laikā no 10. aprīļa līdz 27. aprīlim Jelgavā, Pasta ielā 37, Jelgavas novada domes ēkas 1. un 2. stāvā pašvaldības darba laikā. Aicinām pilsētniekus, novada iedzīvotājus un viesus izmantot šo izdevību un iepazīties ar izstādes ekspozīciju. Lasīt tālāk…

2017. gada 1. janvārī Malta uzsāk prezidentūru ES Padomē

Maltas prezidentūras prioritātes nosaka mērķis atjaunot uzticību ES, nepieciešamība pēc dialoga un pārdomas par ES nākotni, kā arī attiecīgie ar migrāciju, drošību un ekonomiku saistītie jautājumi.
Nākamajos 6 mēnešos prezidentvalsts galveno uzmanību pievērsīs 6 nozīmīgākajām jomām: Lasīt tālāk…

2015. – Eiropas Attīstības gads

25. augustā Ārlietu ministrijas Valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs un biedrības „Latvijas platforma attīstības sadarbībai” (LAPAS) direktore Inese Vaivare parakstīja sadarbības līgumu par Eiropas tematiskā gada organizēšanu, kas 2015. gadā ir veltīts attīstības sadarbības tēmai (Attīstības gads). Līgums nosaka Ārlietu ministrijas un NVO platformas sadarbības principus, atbildību un pienākumus Eiropas Attīstības gada aktivitāšu plānošanā un īstenošanā.

Lasīt tālāk…

Latvija kļūst par 18. dalībvalsti, kas ievieš eiro

Pēc tam, kad 31.decembra pusnaktī – tieši 15 gadus pēc eiro ieviešanas 1999. gadā – Latvija ieviesa eiro, 18 dalībvalstīm un 333 miljoniem eiropiešu ir kopīga valūta. Eiro ieviešana ir liels sasniegums Latvijai un visai eirozonai kopumā.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu teica: „Ar patiesu prieku sveicu Latviju kā astoņpadsmito eirozonas dalībvalsti. Tas ir svarīgs notikums – ne tikai Latvijai, bet arī pašai eirozonai, kas vēl aizvien ir stabila, kā arī pievilcīga un atvērta jauniem dalībniekiem. Eiro ieviešana Latvijā ir Latvijas iestāžu un iedzīvotāju iespaidīgu centienu un nelokāmas apņēmības rezultāts. Pateicoties šiem centieniem, kas veikti tūlīt pēc smagas ekonomikas krīzes, Latvija iestāsies eirozonā stiprāka nekā jebkad, tādējādi sūtot iedrošinošu signālu citām valstīm, kas atrodas grūtā ekonomikas korekciju posmā. Eiropas Komisijas vārdā un es pats sirsnīgi sveicu Latviju un nosūtu vislabākos nākotnes vēlējumus.” Lasīt tālāk…

Rīga un Ūmeo — 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas

Rīga (Latvija) un Ūmeo (Zviedrija) ir 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas. Kultūras programma Rīgā oficiāli sāksies 17. janvārī, bet Ūmeo — 31. janvārī.

Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu sacīja: “Šo mirkli Rīgā un Ūmeo gaidīja un tam gatavojās, kopš abas pilsētas tika izraudzītas par Eiropas kultūras galvaspilsētām. Atklāšanas pasākumi iezīmēs lieliska gada sākumu, kura laikā ne vien abu pilsētu un to reģiona iedzīvotāji, bet arī ciemiņi no ārvalstīm varēs baudīt kultūras pasākumus. Eiropas kultūras galvaspilsētu izraudzīšanās ir bijusi ļoti veiksmīga iniciatīva jau gandrīz 30 gadus. Šis statuss ir unikāla iespēja maksimāli izmantot pilsētu kultūras bagātības un veicināt ilgtermiņa attīstību. Šis statuss ir ļoti nozīmīgs tūrismam, darbvietu radīšanai un pilsētvides atjaunošanai. Vēlu sekmes abām 2014. gada kultūras galvaspilsētām!” Lasīt tālāk…

Atklāta balsošana par Latvijas prezidentūras logo

No 12.augusta ikviens ir aicināts izdarīt savu izvēli un nobalsot par kādu no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē logo variantiem, tādējādi palīdzot žūrijai izlemt, kurš būs Latvijas prezidentūras logo. Latvijas prezidentūra ES Padomē norisināsies 2015.gada 1.pusgadā, tas būs viens no nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas vēsturē. Lasīt tālāk…

Laipni lūdzam, Horvātija!

Horvātija ir 28. valsts, kas pievienojusies ES. Pirms nieka 20 gadiem Horvātija cīnījās par neatkarību no kādreizējās Dienvidslāvijas. Pirms desmit gadiem valsts pieteicās dalībai ES. Nu tā piebiedrojusies 27 citām valstīm politiskā un ekonomiskā savienībā, kura tika izveidota 1958. gadā.

Ceļš līdz dalībai ES

Pirms iestāšanās Eiropas Savienībā Horvātijai daudzi noteikumi un administratīvās procedūras bija jāpielāgo ES noteikumiem un procedūrām. Piemēram, Horvātija ir pilnīgi pārkārtojusi savu tieslietu sistēmu un mainījusi konstitūciju, lai garantētu valsts prokuroru neatkarību. Turklāt valdība ir izveidojusi struktūru korupcijas apkarošanai.

Ir veiktas arī citas reformas, piemēram, noteikti siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežojumi un pielāgoti pārtikas nekaitīguma standarti. Lasīt tālāk…

Lietuva pārņem ES vadības grožus, panākta vienošanās par 7 gadu budžetu

Lietuvai pārņemot ES sešu mēnešu prezidentūru 1. jūlijā, tās prioritātes ir uzticamība, izaugsme un atvērtība. Tagad, kad valstu vadītāji ir vienojušies par budžetu 2014.–2020. gadam, būs vienkāršāk panākt progresu katras šīs prioritātes īstenošanā.
Lietuva ir solījusies nākamajos sešos mēnešos būt godīgs starpnieks lēmumu pieņemšanā un šī procesa vadīšanā. Daudzu šo lēmumu mērķis būs palīdzēt Eiropai izkļūt no pašreizējās ekonomiskās lejupslīdes. Lasīt tālāk…

ES Padomē prezidentūru pārņem Īrija

Īrija no 2013.gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam ir kļuvusi par prezidējošo valsti ES Padomē. Ekonomikas stabilitāte, izaugsme un nodarbinātība būs Īrijas prioritātes, uz nākamajiem sešiem mēnešiem no Kipras pārņemot ES prezidentvalsts pienākumus.

Īrija pie ES stūres stājas jau septīto reizi, un sagadījies, ka tas sakrīt ar 40. gadskārtu, kopš šī valsts iestājusies ES.

Pusgadu ilgās prezidentūras laikā Īrijai ir iespēja noteikt par prioritāriem jautājumus, ko tā uzskata par īpaši svarīgiem. Šoreiz prioritātes ir ekonomikas stabilitāte, nodarbinātība un izaugsme. Lasīt tālāk…

Kipras prezidentūra ES – 2012. gada 2. pusgadā

Svarīga loma Eiropas Savienības Padomes uzdevumu veikšanā, tas darbības nodrošināšanā un Eiropas Savienības interešu pārstāvēšanā ir prezidentūrai, kas mainās reizi pusgadā. Prezidentūras galvenie uzdevumi ir administratīvo un organizatorisko jautājumu risināšanā. Tāpat prezidentūra uzņemas iniciatīvu sarunu vešanas procesā, izsakot kompromisa priekšlikumus dalībvalstu diskusijās Eiropas Savienības Padomes darba grupās, kā arī pārstāv Eiropas Savienības Padomi sarunās ar Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un trešajām valstīm.
Lasīt tālāk…