Loading ...EIROINFO tiešsaistes akcija par brīvprātīgo darbu – jautājumi un atbildes
16. februārī ES mājā, Aspazijas bulvārī 28, notika EIROINFO tiešsaistes akcija par ES pasludinātā brīvprātīgā darba gada iespējām un izaicinājumiem, kā arī par to, kā Latvijas cilvēki vērtē brīvprātīgo darbu – vai tas tiek uztverts kā vērtība?
Šeit apkopoti populārākie jautājumi un atbildes.
1. Latvijā cilvēkiem nav liels aicinājums strādāt brīvprātīgo darbu, kas nozīmē strādāt bez maksas. Cik grūti vai viegli ir piesaistīt brīvprātīgos?
A: Arvien vairāk brīvprātīgajiem, īpaši jauniešiem, rodas motivācija iesaistīties Brīvprātīgo darbā. Mūsu valstī vēsturiski nav dziļas pieredzes par brīvprātīgo iesaistīšanu, tāpēc svarīgi ir popularizēt šo darbu. Motivācija ir gandarījums un prieks par paveikto, kā arī iegūtās zināšanas, iemaņas un pieredze.
2. Cik lielā mērā Latvijā (piemēram, darba devēji) ņem vērā to, ka persona ir bijusi brīvprātīgā?
A: Diemžēl pagaidām vēl ne.
3. Ko piedāvā Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra brīvprātīgā darba jomā?
A: Eiropas Brīvprātīgais darbs ir iespēja jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem (izņēmums ir jaunieši ar ierobežotām iespējām – viņi var piedalīties no 16 gadu vecuma) doties uz kādu Eiropas valsti un strādāt 2-12 mēnešus kādā organizācijā, darot ko vērtīgu gan sev, gan sabiedrībai. Tieši tāpat Latvijas organizācijas, kļūstot par uzņēmējorganizācijām, var uzņemt brīvprātīgos pie sevis, turklāt ir iespēja īstenot grupu projektus ar kopējo dalībnieku skaitu līdz 100 cilvēkiem.
4. No cik gadiem var piedalīties brīvprātīgajā darbā citur Eiropā?
A: No 18 gadiem.
5. Vai manu brīvprātīgo darbu Spānijā novērtēs arī Latvijā?
A: Noteikti novērtēs. Ja jaunietis ir gadu nostrādājis kādā NVO, bijis starptautiskā komandā un citādi attīstījis sevi, tas darba devējam dod pozitīvu signālu, ka šim cilvēkam ir zināma dzīves skola.
6. Vai ir kādas programmas vai stipendijas tiem, kas piedalās brīvprātīgajā darbā?
A: ES programmas „Jaunatne darbībā” ietvaros Eiropas Brīvprātīgā darba brīvprātīgajiem tiek segtas uzturēšanās izmaksas, apdrošināšana, kā arī izsniegta kabatas nauda.
7. Kur var atrast informāciju par brīvprātīgā darba iespējām? (Dažādas variācijas – Talsos, Talsu iedzīvotājam un citos reģionos.)
A: Par brīvprātīgā darba iespējām var uzzināt www.brivpratigais.lv; www.prakse.lv; www.iespejukarte.lv;
8. Kādas valodas jāprot, ja vēlas piedalīties brīvprātīgo darba programmās ārpus Latvijas? Vai pietiek ar angļu valodu? Ja, piemēram, nepieciešama itāļu valoda, vai apmācības tiks finansētas?
A: Jauniešiem, kas vēlas veikt Eiropas Brīvprātīgo darbu ES programmas „Jaunatne darbībā” ietvaros, nav nepieciešamas valodu zināšanas vai darba pieredze (tomēr ir valstis, kurās vēlamas vismaz pamatzināšanas attiecīgajā valodā). Lai tavs EBD projekts būtu veiksmīgs, vēlams rūpīgi un pārdomāti izvēlēties valsti un organizāciju, uz kuru dosies, kā arī darbības jomu.
9. Vai brīvprātīgo darbam ir kādi ierobežojumi, piemēram, vecuma, vai arī pieņem visus gribētājus?
A: Krīžu centrs Dardedze un daudzas citas organizācijas sev par brīvprātīgajiem ņem tikai pilngadīgas personas.
Programmas „Jaunatne darbībā” ietvaros jaunietim jābūt 18 – 30 gadus vecam (izņēmums ir jaunieši ar ierobežotām iespējām – viņi var piedalīties no 16 gadu vecuma).
10. Vai ir kādi labās prakses piemēri brīvprātīgam darbam?
A: Bijušo Eiropas Brīvprātīgā darba brīvprātīgo stāstus var lasīt šeit: http://www.jaunatne.gov.lv/index.php/raksti-projektu/eiropas-brivpratigais-darbs/eiropas-brivpratigais-darbs
11. Kas ir Iespēju karte, un kādu informāciju tur ievieto?
A: Brīvprātīgā darba gada ietvaros joprojām ir aktuāla pērn izstrādātā elektroniskā datu bāze Iespēju karte (www.iespejukarte.lv). Tur var iegūt ziņas par vistuvāk pieejamajām pirmās nepieciešamības lietām (pajumti, pārtiku, apģērbu), par pabalstiem un veselības aprūpi, par sociālo aprūpi un rehabilitāciju, par emocionālo un krīžu atbalstu, par iekļaušanos sabiedrībā, par izglītošanās un apmācības iespējām. Visas pašvaldības, NVO u.c. sociālās palīdzības organizācijas joprojām ir aicinātas aizpildīt Iespēju karti. Būtībā ikviens labas gribas cilvēks var reģistrēties Iespēju kartē un tur ievietot citiem noderīgu informāciju par bezmaksas iespējām uzlabot dzīvi.
