Progresa ziņojums liecina, ka ES izdosies sasniegt vai pārsniegt Kioto mērķus

12.11.2009.

ES, visticamāk, izpildīs Kioto protokola saistības samazināt vai ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas — tā teikts Komisijas ikgadējā progresa ziņojumā par emisijām. Pēc jaunākajām prognozēm ES-15 valstis sasniegs Kioto protokolā noteikto 8 % samazinājuma mērķi. Protokols paredz arī individuālas saistības 10 no 12 pārējām ES dalībvalstīm, un tām emisiju samazinājums tiek prognozēts 6 līdz 8 % zem bāzes gada līmeņa. Tas izdosies, kombinējot esošās rīcībpolitikas un pasākumus, emisiju kredītu iegādi no projektiem trešās valstīs, ES Emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) dalībnieku iegūtās kvotas un kredītus un mežsaimniecības darbības, ar ko tiek absorbēts atmosfēras ogleklis.

Vides komisārs Stavross Dimass sacīja: “Šīs prognozes nostiprina ES vadošo pozīciju, izpildot starptautiskās saistības cīnā ar klimata pārmaiņām. Tās liecina, ka ES ir uz pareizā ceļa un spēs sasniegt Kioto 2008. –2012. gada mērķi. Pieņemot ES klimata un enerģētikas dokumentu paku šī gada sākumā, mēs esam ieviesuši galvenos pasākumus turpmākai emisiju samazināšanai — līdz 2020. gadam vismaz par 20 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Neviens reģions pasaulē vēl to nav panācis. Taču 20 % samazinājums nav pietiekams bīstamo klimata pārmaiņu novēršanai, tāpēc ES ir apņēmusies paaugstināt šo mērķi līdz 30 %, ja citas emitētājas valstis pasaulē sniegs taisnīgu, līdzvērtīgu ieguldījumu, noslēdzot vērienīgu globālu klimata vienošanos decembrī Kopenhāgenā. Mūsu partneriem rūpnieciski attīstītajās pasaules daļās un strauji augošas ekonomikas valstīs jāuzņemas sava daļa atbildības”.

Kioto saistības

Kioto protokols paredz, ka 15 valstīm, kas protokola noslēgšanas laikā bija ES dalībvalstis (ES-15), laikposmā no 2008. līdz 2012. gadam jāsamazina kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz līmenim, kas ir par 8 % mazāks nekā izvēlētajā bāzes gadā (vairumā gadījumu 1990. gadā). Kopējās saistības ir sadalītas konkrētās un diferencētās saistībās katrai ES-15 dalībvalstij, un šis sadalījums ir noteikts saistošos ES tiesību aktos.

Nav izvirzīts kopīgs emisiju samazināšanas mērķis ES-27 valstīm. Desmit no divpadsmit dalībvalstīm, kas pievienojās ES 2004. un 2007. gadā, saskaņā ar protokolu apņēmušās atsevišķi līdz 2008.-2012. gadam samazināt emisijas par 6 % vai 8 % salīdzinājumā ar bāzes gadu. Emisiju samazināšanas mērķa nav tikai Kiprai un Maltai.

ES-15 un ES-27 prognozes

Maijā tika ziņots (sk. IP/09/851), ka 2007. gadā (pēdējais gads, par ko pieejami pilnīgi dati) ES-15 siltumnīcefekta gāzu emisijas bija par 5,0 % zemākas, salīdzinot ar bāzes gada līmeni, turpretī ekonomiskā izaugsme minētajā periodā sasniedza 44 %. Visās 27 ES dalībvalstīs kopā laikposmā no bāzes gada līdz 2007. gadam emisijas ir samazinājušās par 12,5 %.

Eiropas Vides aģentūras aprēķini liecina, ka 2008. gadā ES-15 dalībvalstu emisijas saruka vēl vairāk — līdz 6,2 % zem bāzes gada līmeņa. Tiek lēsts, ka ES-27 valstu emisijas šobrīd ir par 13,6 % zemākas nekā bāzes gadā.

Komisijas progresa ziņojums[1], kura pamatā ir dalībvalstu jaunākās prognozes[2], liecina, ka pašreizējā politika un jau īstenotie pasākumi saistību periodā no 2008. līdz 2020. gadam varētu samazināt ES-15 emisijas līdz 6,9 % zem bāzes gada līmeņa.

Kredītu iegāde, ko plāno veikt desmit no ES-15 valstīm, īstenojot emisiju samazināšanas projektus trešās valstīs saskaņā ar Kioto protokolā paredzētajiem trim tirgus mehānismiem — starptautisko emisiju tirdzniecību, tīrās attīstības mehānismu un kopīgās īstenošanas instrumentu —, nodrošinās papildu samazinājumu 2,2 % apmērā. Tādējādi kopējais samazinājums būs ap 9,0 %[3] un pārsniegs ES Kioto saistības. Paredzams, ka ES ETS dalībnieku iegādātās kvotas un kredīti papildinās emisiju samazinājumu ar vēl 1,4 %.

Papildu samazinājumu 1,0 % apmērā radīs plānotās apmežošanas un mežu atjaunošanas darbības, kas izveido bioloģiskas sistēmas oglekļa dioksīda absorbcijai no atmosfēras.

Ja tiek pilnībā īstenoti patlaban apspriešanās stadijā esošās papildu rīcībpolitikas un pasākumi, samazinājumiem pievienosies vēl 1,6 %. Tādējādi kopējais samazinājums ir 13,1 %3, kas nodrošina pietiekamu rezervi 8 % samazinājuma mērķa sasniegšanai.

Paredzams, ka visas ES-12 dalībvalstis, kurām ir Kioto mērķis, saistības izpildīs vai pat izpildīs ar uzviju.

Patlaban nav īsti nosakāms ekonomikas krīzes ilgums un smagums un tādējādi arī tās ietekme uz emisijām. Kad situācija kļūs skaidrāka, prognozes, iespējams, nāksies pārskatīt. Turklāt dažu dalībvalstu prognozes varētu pārāk zemu vērtēt gaidāmos emisiju samazinājumus, jo tajās vēl nav ņemta vērā šī gada sākumā pieņemtā ES klimata un enerģētikas dokumentu paka (skatīt IP/09/628).

Jāpilnveido metodika, pēc kuras tiek vērtēta ES ETS ietekme. Lai precīzāk prognozētu ES ETS ietekmi, vajadzīgas stingrākas un konsekventākas metodes un pieņēmumi.

Siltumnīcefekta gāzu prognozes jāskata jau panākto samazinājumu kontekstā, kas laikposmā no 1990. līdz 2007. gadam ES-27 valstīs sasniedza -9 %, bet ES-15 — -4 %. Tāpēc, lai ES varētu līdz 2020. gadam sasniegt -20 % vai -30 % mērķi, vajadzīgi ievērojami intensīvāki pasākumi visā ES.

Informācijas avots: Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā



 



Iesakām