Loading ...EUROPE DIRECT centra un projektu pieredze Kauņā, Lietuvā.
Pieredzes apmaiņas vizītes ietvaros tika apmeklēts EUROPE DIRECT centrs Kauņā (ED Kauņā). Kā informēja centra vadītāja Diana Lukoševičiūtė-Burneikienė, ED Kauņā sāka darboties 2000.gadā, tajā laikā centra uzturošā iestāde bija Kauņas apgabala bibliotēka. Šobrīd centra uzturošā iestāde ir Vytautas Magnus universitāte (kopš 2018. gada). Atšķirībā no Latvijas, Lietuvā visos ED centros strādā viens pilna laika darbinieks, līdz ar to ir svarīgi meklēt un atrast uzticamus sociālos partnerus, ar ko kopīgi organizēt pasākumus un nodrošināt ES informācijas izplatīšanu. Un, atšķirībā no Latvijas un Jelgavas novada, Lietuvā šobrīd nevienam ED centram uzturošā institūcija nav pašvaldība.
Pēdējā projektu uzsaukumā Lietuvā kopš 2021. gada darbojas 9 centri. Līdzīgi kā Jelgavas novadā, Kauņas ED centrs darbojas kā ofiss, tas nav apmeklētāju pieņemšanas centrs, jo kopš centru darbības sākuma, kad tos apmeklēja neskaitāmi apmeklētāji, ir mainījies gan pats potenciālais klients (kam tagad ir pieejams internets), gan arī centru darbības veids (tas dodas pie savām mērķgrupām).
Lietuvas centri galvenokārt uztur mājas lapu un FB kontu, tikai dažiem ir arī Instagram. Visiem Lietuvas ED centriem ir izstrādāts vienots mājas lapas vizuālais pamats, katrs centrs aizpilda savu sadaļu ar savu aktuālo informāciju.
ED Kauņā cieši sadarbojas ar:
- Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības centru;
- Eiropas uzņēmējdarbības atbalsta tīklu;
- EURES darba meklētājiem;
- SOLVIT;
- Eurodesk;
- Skolām;
- Universitāti;
- Bibliotēkām.
Centra mērķauditorijām tiek organizēti dažādi pasākumi.
Bērniem un jauniešiem:
- Eiropas valstu pasakas, kur sākumskolas klasēm tiek lasītas Eiropas tautu pasakas;
- Brainbattle – prāta spēļu sacensības, kas norisinās vienu mēnesi jeb četras trešdienas un kur katrai komandai tiek uzdoti 10 jautājumi;
- Kauņa – Eiropas lasīšanas pilsēta, kur bērni izspēlē pasakas, ģērbušies un iejutušies pasaku tēlos. Pasākums notiek lietuviešu valodas dienā, tiek organizēts sadarbībā ar bibliotēkām;
- ES matemātikā, kur jārisina dažādi uzdevumi, kas saistīti ar skaitļiem un cipariem un ES nozīmīgiem faktiem.
Plašai mērķauditorijai:
- Eiropas diena sadarbībā ar bibliotēkām, kas tiek organizēta Kauņas centrā, tās ietvaros notiek koncerti, pasākumi, aktivitātes. Tajā orientēšanās spēlei tiek izmantota 10 x 15 m liela Eiropas karte, kurā dalībniekiem jāatmin kāda valsts un tad uz tās jānostājas, piemēram, kur dzimis pasaku meistars H.K. Andersens?
- Pastaigu tūres pa Kauņu, atklājot starpkaru ēku vēsturi un nozīmīgumu, katrā no objektiem arī informējot pastaigu dalībniekus par ES ieguldījumu šajās ēkās. Pastaigas ir bezmaksas, tās vada profesionāls arhitekts.
Studentiem:
Diskusijas, konferences ar Eiropas parlamenta deputātiem.
Senioriem:
Dažādas aktivitātes, piemēram, organizēta V. Landsberģa grāmatas prezentācija.
Politiķiem:
Izstāde Lietuvas Seimā par Spānijas prezidentūru.
Auditorijai, ko grūti sasniegt:
Eiroprāti, kas notiek kopš 2012. gada. Klubā vai kafejnīcā tiek organizētas prāta spēles, tās notiek 6-7 cilvēku komandās. Jautājumi par Eiropas literatūru, politiku, ģeogrāfiju, un tos gatavo nacionāla līmeņa prāta spēļu dalībnieki, ED centra darbinieki vai Eiroparlamenta deputāti, jo balvā bieži ir brauciens uz Briseli vai Strasbūru pie kāda no EP deputātiem. Tas ir četru vakaru cikls, katru vakaru ir 50 jautājumi, 1 minūte atbildei, 1 punkts par pareizu atbildi.
Tāpat tiek rīkota orientēšanās Kauņas botāniskajā dārzā, kas saistīta ar ES zaļo kursu. Centrs piedalās Vides dienās, ko organizē dažādi uzņēmumi.
Jāpiemin, ka 2022.gadā Kauņa būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, līdz ar to gaidāmas dažādas aktivitātes, kurās iesaistīsies arī ED Kauņā.
Līdztekus pieredzes apmaiņas braucienam uz EUROPE DIRECT centru Kauņā notikusi arī tiešsaistes tikšanās ar Kauņas pilsētas pašvaldības Investīciju un projektu nodaļas vadītāju Aisti Lukaševičiūti. Nodaļā strādā 10 projektu vadītāji. Prezentācijā iezīmēti Kauņas lielākie investīciju projekti, kas apliecina pašvaldības mērķtiecīgo darbu šajā jomā, piesaistot gan ES, gan valsts reģionālos finanšu līdzekļus attīstībai.
Kā viens no apjomīgākajiem minēts projekts, kura ietvaros notiek S. Dariusa un S. Girėnas stadiona (celts 1925. gadā) un tā apkārtnes rekonstrukcija (ES finansējums – 15 miljoni EUR, pašvaldības – 63 miljoni EUR). Tas kļūs par lielāko un modernāko stadionu Lietuvā ar 15 000 skatītāju vietām un 30 000 cilvēku ietilpību koncertos un citos līdzīgos pasākumos, kur var stāvēt kājās. Tas atbildīs UEFA IV. kategorijas un and IAAF II. kategorijas prasībām. Stadiona tuvumā tiek rekonstruēta Kauņas sporta halle (celta 1938.gadā trešajām Eiropas čempionātam basketbolā). Tajā paredzētas 2 500 skatītāju sēdvietas, kopējā platība pasākumiem 4 750 m2. Līdztekus tiek celts jauns vieglatlētikas centrs ar 500 skatītāju vietām, kas kopā ar stadionu nodrošinās iespēju rīkot augstākā līmeņa starptautiskus čempionātus. Stadions un halle tiks apsaimniekoti PPP ietvaros. Ap rekonstruētajiem objektiem tiek labiekārtota apkārtne 1.33 ha platībā ārtelpu pasākumiem un atjaunots senais pilsētas Ozolu parks 62.6 ha platībā.
Netālu no pilsētas tiek attīstīts Aleksotas inovāciju industriālais parks, kas darbosies saskaņā ar brīvās ekonomikas zonas principiem (ES finansējums – 12 miljoni EUR, pašvaldības – 9 miljoni EUR). Parka pazemes infrastruktūras sakārtota 2021.gadā, šobrīd notiek bijušās helikopteru rūpnīcas pārbūve par pētniecības teritoriju automobiļu rūpniecībai un IKT attīstībai.
Starp nozīmīgākajiem projektiem jāmin arī Zinātnes centra, kas būs vienīgais zinātnes centrs Lietuvā bērniem, būvniecība. Tajā būs pastāvīgā ekspozīcija, kas informēs par ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, telpas mainīgajām ekspozīcijām, virtuālo projekciju telpas un STEAM (dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes, māksla un matemātika) darbnīcas. Šis Zinātnes centrs popularizēs pieeju, kas atšķiras no muzeja pieejas – respektīvi, viss ir jāizmēģina. Zinātnes centrs līdztekus Atpūtas un veselības centram (SPA, baseini, sporta zāles) atradīsies Nemunas salā, ko ar pilsētu savienos jauns gājēju tilts, kas šobrīd tiek būvēts. Plānots, ka nākotnē uz salas tiks uzcelta arī jaunā Čurļoņa koncertzāle kas būs vienīgā akustiskās mūzikas pasākumiem piemērotā koncertzāle Lietuvā. Tās galvenajā zālē plānotas 1500 vietas, mazajā zālē – 700, būs arī vairākas telpas citiem pasākumiem.
Runājot par plānošanas jautājumiem, tiek risināta dabai draudzīga transporta pieejamība pilsētā. 55% Kauņas iedzīvotāju dzīvo Kauņas pilsētas ziemeļu daļā padomju laikos celtajās daudzdzīvokļu mājās. Jaunās ģimenes ar bērniem par savu dzīvesvietu galvenokārt izvēlas Kauņas priekšpilsētas. Savukārt, lielākā daļa darbavietu ir izvietotas vai nu pilsētas centrā vai arī industriālajās teritorijās ārpus pilsētas. Tas nozīmē, ka ir jāmeklē veidi, kā iedzīvotājiem pārvietoties no dzīves uz darbavietu. Ir izstrādāts SUMP plāns – stratēģisks dokuments, kas paredz risināt mobilitātes jautājumus, vienlaikus ievērojot vides un ekoloģijas prasības. Lai nodrošinātu ilgtspēju, uz sabiedrisko ēku, kopskaitā 73 – skolu, bērnudārzu, universitāšu, veselības aprūpes iestāžu – jumtiem izvietoti saules kolektori ar kopējo jaudu 4.2 miljoni kWh gadā.
Tāpat tiek veikti uzlabojumi ēku apkures risinājumos, kas ļāvuši sasniegt 90% atjaunojamo resursu izmantošanu apkurē un CO2 samazinājumu no 29 055 tonnām 2012.gadā līdz 7 280 tonnām 2020. gadā. Mērķis – 0 tonnas un izveidot gan apkures, gan dzesēšanas sistēmu. No 34 000 spuldžu pilsētas apgaismošanā 20 000 jau nomainītas pret LED spuldzēm un plānots, ka 2022. gadā tiks nomainītas arī atlikušās.
Kopumā liela uzmanība tiek veltīta vietas veidošanas (placemaking) jautājumiem, veidojot pilsētu par labāku vietu dzīvei.
Kauņas pilsētas pašvaldības īstenotie projekti ir pierādījums ilgtspējīgai, pārdomātai un mērķtiecīgai plānošanai un nopietnam darbam ES līdzekļu piesaistē un pilsētas attīstībā. Ir jābūt skaidram redzējumam un vienotam komandas darbam, lai to sasniegtu!
