Loading ...Seniori dodas uz Poliju pēc pieredzes
,,Europe Direct” informācijas centrs Jelgavā marta beigās organizēja pieredzes apmaiņas braucienu uz Poliju, Suvalku pilsētu 33 senioriem no Jelgavas pilsētas, Jelgavas novada, Rundāles novada, Jaunpils, Bikstiem, Dobeles, Rīgas, Vangažiem un Mārupes novada, kura laikā seniori iepazinās ar Suvalku senioru aktivitātēm, sadarbību ar pašvaldību un Polijas pensiju sistēmu. Suvalku pašvaldība jau kopš „Trans in Form” projekta ieviešanas laika ir uzticams un atsaucīgs sadarbības partneris Jelgavas novadam.
Pirms brauciena tika saskaņota pieredzes apmaiņas brauciena programma, saskaņotas un pārtulkotas prezentācijas, tulka lomu uzņēmās Poļu biedrības biedrs Edmunds Misevičs, kas veiksmīgi tika galā ar uzdevumu. Pateicoties „Europe Direct” informācijas centra vadītājas Tabitas Šķerbergas organizatoriskajam darbam, pieredzes brauciens bija ļoti veiksmīgs un dinamisks.
Vizīte Suvalkos sākās ar oficiālu pieņemšanu Suvalku domē, kur klātesošos uzrunāja Suvalku domes prezidents Česlavs Renkevičs, un tas tika atspoguļots gan pašvaldības mājas lapā, gan vietējā laikrakstā.
Suvalki līdzinās Jelgavai ar 69 000 iedzīvotāju, no tiem nestrādājošie ir 25%, 15% ir studenti un 10% pensionāri (emeritas). Katru gadu pensionāru skaits Suvalkos palielinās, tātad, tendence kopēja visai Eiropai – novecošana.
No 1999. gada 1. janvāra Polijā ir spēkā divas reformas: veselības aprūpes sistēmā un sociālā nodrošināšanā. Veselības aprūpē ieviesa obligāto apdrošināšanu – 9% iemaksas veic apdrošinātā persona, bet sociālā nodrošināšana ieviesa līmeņus, valsts un personisko, kurā uzkrāj savu kapitālu. Valsts garantē četrus apdrošināšanas veidus: pensiju apdrošināšana – 19.52%, invaliditātes apdrošināšana – 8%, veselības apdrošināšana 2.45%, nelaimes gadījumu apdrošināšana tiek izvērtēta pēc smaguma un sastāda no 0.67%- 3.86%.
Šī apdrošināšana neskar lauksaimniekus, viņiem ir sava programma. Sava sistēma ir arī juristiem, karavīriem, ugunsdzēsējiem. Likums ļauj pieslēgties kādai no šīm grupām un veikt iemaksas, 50% veic pati apdrošinātā persona, bet 50% darba devējs. Pensionēšanās vecums sievietēm 60 gadi, darba stāžs – 20gadi, vīriešiem – 65 gadi un darba stāžs 25 gadi, bet pensionēšanas vecumu paredzēts paaugstināt līdz 67 gadiem. Pensijas pamatkapitālu aprēķina pēc vidējās algas, vai 10 gadi pēc kārtas, vai 20 gadi pēc izvēles reizinot ar kvotām (koeficientu), ko nosaka katru gadu. Minimāla pensija 830 zloti (140 Ls), ko saņem 30% pensionāru, vidējā pensija1800 zloti (306 Ls), bet lielākā – 3500 zloti (595 Ls). Pirmais secinājums – samērība un stabils vidējais slānis, pretēji Latvijas sistēmai no 50-100 Ls līdz 5000 Ls. Polijā nodokļi tiek iekasēti no pirmā pensijas lata, toties indeksācija notiek katru gadu – 4%. Polijā nebūtu iespējama indeksācijas iesaldēšana, tā apgalvo speciālisti. Apmēram 25% no pensijas sastāda komunālie maksājumi.
Otrā dienas daļā dalībnieki iepazinās ar trešās paaudzes universitātes darbu, tā darbojas 14 gadus un ir vienota sistēma visā Polijā, kas praktiski atbilst mūsu NVO. Suvalkos ir 200 NVO un 1 emeritas (pensionāru). Par universitātēm tās tiek dēvētas tādēļ, ka Krakovas universitāte sastāda izglītojošo programmu visās jomās, ko realizē uz vietām, nodrošinot apmācības 2 reizes mēnesī. Apmācības veic piesaistītie brīvprātīgie, ko meklē pašas organizācijas. Brīvprātīgo kustība Polijā ir plaši attīstīta, patronese ir Prezidenta kundze. Telpas nodarbībām un materiālos resursus nodrošina pašvaldība. Aktivitātes līdzīgas kā pie mums, dejo, dzied, sporto, spēlē teātri, mācās valodas, datorus, brauc ekskursijās (par savu naudu). Arī Polijā pensionāri ir aktīva sabiedrības daļa, katru gadu notiek republikāniskās skates, kurās Suvalku pensionāri ir sekmīgi startējuši. Plašumā vēršas sadarbība ar jaunāko paaudzi, organizējot dažādus kopējus pasākumus, piemēram, Ziemassvētkus.
Sekoja iepazīšanās ar sociālās palīdzības sistēmu, kas ir līdzīga mūsējai. Sociālo palīdzību saņem 15 – 20% nestrādājošo, bezdarba līmenis 12 – 14%, daudzi darba meklējumos, tāpat kā pie mums, izbrauc no valsts. Pabalstu piešķir katru mēnesi, naudas izteiksmē tie ir 400-500 zloti, vai natūrā tiem, kuriem nav radinieku. Ir veselības pabalsts, kas atkarīgs no finansiālā stāvokļa un pakalpojuma apjoma, ir transporta atvieglojumi, bet atšķirīgs ir finansējums sporta aktivitātēm – 60% sedz pašvaldība, ieguldot profilaksē, kas samazina ārstēšanas izdevumus, nodrošinot ilgstošāku senioru mobilitāti un dzīves kvalitāti.
Pozitīvi pārsteidza palīdzības nams „Kalina”, mūsu izpratnē pansionāts somatiskiem slimniekiem. Iemītnieku vecums no 20 – 102 gadiem, ir 195 iemītnieki, 112 darbinieki, 50% nestaigājošie. Viss piemērots cilvēka vajadzībām, sākot ar vides pieejamību, aprīkojumu, ergo un krāsu terapiju, plašu rehabilitācijas programmu un fizioterapijas iespējam. Šo pansionātu uztur pašvaldība. Katra pašvaldība gādā par savā teritorijā dzīvojošiem nespējniekiem.
Sagatavoja: M. Kolneja, Jelgavas Pensionāru biedrības priekšsēdētāja
