Loading ...Diskusijā Jelgavā LLU akcentē pārtikas drošības un lauksaimniecības jautājumus
24. novembrī Eiropas Parlamenta (EP) Informācijas biroja un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) rīkotajā diskusijā par pārtikas drošības jautājumiem un lauksaimniecības politiku, piedaloties EP deputātiem, klātesošie iesaistījās bezkaislīgās diskusijās par nozaru problēmām.
“Abas diskusiju tēmas – pārtikas drošums un lauksaimniecības nākotne – ir ļoti interesantas, un cieši saistītas ar mūsu universitāti. Kā zināms, abās nozarēs gatavojam jaunos speciālistus Latvijas tautsaimniecībai un veicam zinātniskos pētījumus,” ievadā atklāja LLU mācību prorektors Arnis Mugurēvičs. Viņš akcentēja, ka šādu diskusiju rīkošana Latvijas sirdī – Latvijas Lauksaimniecības universitātē – ir apsveicama un izteica cerību, ka arī nākotnē nozares diskusijas tiks rīkotas šeit.
Stāstot par pārtikas drošību Latvijā, LLU Veterinārmedicīnas fakultātes docents Aivars Bērziņš norādīja, ka aizvadīto 20 gadu laikā pārtikas drošība ir uzlabota – ir skaidrāk definēta atbildība pārtikas ķēdē un pilnveidota izpratne par drošību, būtiski stiprinot izsekojamību. To uzsvēra arī Pārtikas tehnoloģijas katedras vadītāja Daina Kārkliņa, norādot, ka ar veikalā iegādāto pārtiku saindējas 3% patērētāju, ar mājās gatavoto – 20%, bet visaugstākais dažādu saslimšanu rādītājs ir sabiedriskās ēdināšanas vietās.
Diskusijā Alfrēds Rubiks norādīja, ka, runājot par pārtiku Eiropā, jāatceras, ka to ražo zemnieki. Tiesa, Eiropā speciālistu vidējais vecums pieaug, un vien 7% zemnieku ir vecumā zem 35 gadiem, tajā pat laikā pētījumos par faktoriem, kas ietekmē lauksaimniecības attīstību, trešajā vietā ierindojās zināšanas – tātad jaunu lauksaimnieku pieplūdums. A.Rubiks uzsvēra, ka tuvāko 40 gadu laikā pasaulē būs jau deviņi miljardi iedzīvotāju, un bez intensīvās lauksaimniecības pārtiku saražot būs neiespējami, jo pietrūks platības. Viņš arī atklāja, ka Eiropā apmēram 40% pārtikas tiek izmesta miskastē, un šī situācija zināmā mērā ir traģiska.
Pirms pārtraukuma diskusijā par pārtikas drošību iesaistījās arī klausītāji. Tā piemēram, LLU Sporta nama vadītāja Viktora Valaiņa bažas, vai ievestos dārzeņus var uzskatīt par “veselīgu pārtiku”, nomierināja Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Tatjana Marčenkova: “Aizvadīto gadu laikā pārbaudēs problēmas nav atrastas – reiz no Indijas vestām vīnogām bija pārlieku augsts pesticīdu līmenis.” Tāpat arī noskaidrojās, ka nav būtisku atšķirību starp bioloģiski un intensīvi audzētiem produktiem – D.Kārkliņa norādīja, ka par to universitātē izstrādāti vairāki pētījumi. Noskaidrots arī, ka bioloģiski audzēti āboli ātrāk bojājas un veido kancerogēnas vielas. “Bioloģiskā pārtika ir dzīvesveids. Esam daudz dabai darījuši pāri, un nu uz laukiem atstāt mazāk ķīmiju ir tikai apsveicami,” sarunā iesaistījās Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāne Inga Ciproviča.
Līdzvērtīgas diskusijas izvērtās arī diskusijas otrajā daļā, kurā EP deputāte Sandra Kalniete pauda Eiropas redzējumu par lauksaimniecības nākotni pēc 2013.gada.
Aigars Ieviņš
www.llu.lv
