Kādu pozīciju izvēlēsimies -„Solidaritāti vai savrupību?”

19. maijā Jelgavā notika diskusija pie kafijas tases „Solidaritāte vai savrupība?”. Ar Jelgavas pilsētas un novada iedzīvotājiem diskusijā tikās Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta, politologs Ivars Ījabs un RSU Humanitāro zinātņu katedras vadītāja, Dr.phil. Vija Sīle un diskusijas vadītājs Igors Šuvajevs.

Solidaritātei Latvijā šķēršļu ir pārāk daudz – nesavtīga rīcība šķiet aizdomīga, indivīdi cenšas kļūt aizvien neatkarīgāki no sabiedrības, un solidaritāti neveicina nedz tirgus ekonomikas apstākļi, nedz valsts birokrātija. Taču solidaritāte ir tieši tas, bez kā tauta nevar pastāvēt. Tā Jelgavā secināja eksperti Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā rīkotajā diskusijā „Solidaritāte vai savrupība?”
Eksperti bija vienisprātis, ka solidaritāte veido pilsonisku sabiedrību. Tas nozīmē, ka cilvēkiem nav vienalga, kādā sabiedrībā viņš dzīvo. Svarīgi ir saprast, cik lielā mērā mēs esam gatavi paplašināt to cilvēku loku, par kuriem mums nav vienalga – no ģimenes līdz kaimiņiem un visbeidzot līdz visai tautai kopumā. Pirmatnējās ciltīs, ja cilvēks noklīda no savas kopienas, tas bija lemts bojāejai. Mūsdienās ir otrādi – cilvēki izdzīvošanu bez sabiedrības uzstāda par pašmērķi.

Ivars Ījabs, politologs: „Jau kādu laiku dzīvojam sabiedrībā, kurā cilvēkam māca pastāvēt katram pašam par sevi. Modernā sabiedrība ir uzbūvēta uz šāda pastāvēšanas modeļa, kurā solidaritāte nav pašsaprotama un netiek veicināta.”

Tirgus ekonomika un valsts birokrātija ir divi mehānismi, kam būtu jāspēj, bet tie nespēj risināt šīs problēmas. Ivars Ījabs: „Tirgus ir postošs un visbiežāk izjauc attiecības, padara dzīvi neciešamu. Savukārt valstij Latvijas iedzīvotāji neuzticas, tāpēc arī nav gatavi maksāt nodokļus. Tajā pašā laikā – paļaujas uz valsti un uzskata, ka no tās ir atkarīga labklājība. Tieši tāpēc ne tirgus, ne valsts šīs problēmas neatrisinās.”

Vija Sīle papildināja: „Latvijā pastāv aizdomas par to, ka nevar būt nesavtīga labdarība, pastāv pat uzskats, ka tas, ko dara, neprasot samaksu, nevar būt kvalitatīvi. Tas ir nepareizi. Nav augstākas vērtības par to, kas nāk no sirds. Neskatoties uz labklājības līmeni, ikviens var nonākt situācijā, kad viens problēmu nevar atrisināt. Es teiktu, ka Latvijas iedzīvotājiem raksturīga savrupības kopība – kamēr problēmu varam risināt paši, to darām, un tikai traģiskos gadījumos darbojamies kopā.”

Rūta Dimanta ir vienisprātis ar Viju Sīli, piebilstot, ka Latvijas iedzīvotāji kļūst solidāri arī kopīgos sporta pasākumos. Rūta Dimanta: „Labdarība nav pienākums, tā ir brīvprātīga dalīšanās ar savu privāto labumu. Tas ir tas, kas mums jādara, lai tiktu sasniegts kopīgs labums – bez tā nevar būt arī privāts labums. Var ilgstoši cīnīties ar sistēmu, vai tā vietā izvēlēties palīdzēt kādam tūlīt. Uzskatu, ka labdarība, dalīšanās ir tas, kas raksturo nobriedušu sabiedrību.”

Uzziņai: „Eirodzīve – kāpēc?” ir EK pārstāvniecības Latvijā vadītājas Ivetas Šulcas ierosināts diskusiju cikls – neformālas sarunas pie kafijas galda par sabiedrībai būtiskām un aktuālām tēmām, kas saistītas ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā.
Diskusiju ciklu vada filosofs, Latvijas Universitātes prof. Dr. phil. Igors Šuvajevs. Sarunās piedalās Latvijā pazīstami cilvēki – viedokļu līderi: eksperti, zinātnieki un politiķi. Sarunu mērķis ir mudināt paraudzīties uz mūsdienu sabiedrību, tās vērtībām un runāt par cilvēku izjūtām Latvijā un Eiropā.

Vairāk par diskusijām lasiet www.esmaja.lv vai uzziniet, sekojot www.twitter.com/eiropa.

Informāciju sagatavoja:
EK pārstāvniecības Latvijā
diskusiju cikla „Eirodzīve – kāpēc?”
Latvijas reģionos sabiedrisko attiecību konsultante
Lauma Ozoliņa
tel. 27711567
lauma@repute.lv

Kategorija: Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.