Lietuva pārņem ES vadības grožus, panākta vienošanās par 7 gadu budžetu

01.07.2013.

Lietuvai pārņemot ES sešu mēnešu prezidentūru 1. jūlijā, tās prioritātes ir uzticamība, izaugsme un atvērtība. Tagad, kad valstu vadītāji ir vienojušies par budžetu 2014.–2020. gadam, būs vienkāršāk panākt progresu katras šīs prioritātes īstenošanā.
Lietuva ir solījusies nākamajos sešos mēnešos būt godīgs starpnieks lēmumu pieņemšanā un šī procesa vadīšanā. Daudzu šo lēmumu mērķis būs palīdzēt Eiropai izkļūt no pašreizējās ekonomiskās lejupslīdes.
Tā kā Lietuva ir to valstu vidū, kurām vissekmīgāk izdevies pārvarēt krīzi, tai, domājams, ir visas iespējas palīdzēt ES atgriezties pie izaugsmes. Pēc straujas lejupslīdes 2009. gadā, kad tās IKP samazinājās par gandrīz 15 %, 2010. gadā valstī atkal tika panākta izaugsme. Paredzams, ka 2013. gadā tā būs to ekonomiku vidū, kuru rādītāji ir vislabākie.
Ja EP deputāti apstiprinās 960 miljardu eiro lielo budžetu, Lietuvai vajadzēs gādāt, lai tiktu pieņemti apmēram 70 tiesību akti un arī turpmāk varētu izmantot ES līdzekļus projektu un pasākumu finansēšanai visdažādākajās jomās, piemēram, pētniecībā un reģionālajā reģenerācijā.
Lietuvas plānus nākamajiem sešiem mēnešiem izsaka moto “uzticama, augoša un atvērta Eiropa”.

Uzticamība
Uzskatot, ka ES ekonomikas uzticamība ir atkarīga no finanšu stabilitātes, Lietuva plāno gādāt par bloka publisko finanšu sistēmas stabilitāti. Svarīgi būs panākt progresu banku savienības un finanšu tirgus reformu jautājumā.
Prioritātes tostarp būs šādas: skubināt ES valstis iepriekš apstiprināto reformu īstenošanai dažādās jomās, tādās kā ekonomiskā pārvaldība un ekonomiskā un monetārā sadarbība tā saucamajā ekonomikas un monetārajā savienībā.

Izaugsme
Vienotais tirgus — cilvēkiem, precēm, pakalpojumiem un naudai atceltas valstu robežas — slēpj izaugsmes un darbvietu radīšanas potenciālu. Lietuva kā ES Padomes prezidentvalsts vēlētos parūpēties, lai tiktu iekļautas visas attiecīgās preces un pakalpojumi, kā enerģija un pētījumi.

Atvērtība
Ciešāka integrācija starp ES un tās austrumu kaimiņiem, kā arī brīvās tirdzniecības līgumi ar tādām valstīm kā ASV, Japāna un Kanāda, palīdzēs nostiprināt ES kā atvērtas savienības slavu.
ES Padomes prezidentvalsts pienākumus Lietuva pilda pirmo reizi. Lai attiecīgi sagatavotos, Lietuvas valdība cieši sadarbojās, ar Īrijas valdību, kura bija ES prezidentvalsts 2013. gada pirmajā pusē.

Lietuvas prezidentūras tīmekļa vietne
Informācijas avots: http://ec.europa.eu

eu2013lt_01



 



Iesakām